Ieminieties par universālo dizainu un pavērojiet, kā jūsu sarunu biedra skatiens sāk kļūt blāvāks. Lai gan bezgaumīgi, kliedzoši krēsli un pārlieku grezni apartamenti raksturīgi dizaina pasaules erotiskākajai galējībai, UD faktiski ietekmē mūs visus. Tāpēc apbruņojieties ar pacietību un esiet gatavi kaut ko iemācīties – jūsu bezrūpīgās dienas drīz beigsies, mūsējās gan nē. 

Termins „universālais dizains” (turpmāk tekstā UD) ir piedēvējams arhitektam Ronaldam Meisam, un, lai gan tā ietvari vienmēr ir bijuši plašāki, tas ir koncentrēts uz apbūvēto vidi. Tie, kuri šo terminu lieto, bieži to definē kā dizainu „visas populācijas vajadzībām”, akcentējot uzskatu, ka dizainam vienlīdz jāapmierina gan cilvēku ar invaliditāti, gan cilvēku bez invaliditātes vajadzības. Un vai gan kāds ideālistisks dizaina evolūcijas sekotājs varētu atteikties no šādiem humanitāriem meklējumiem? Pats termins atsauc atmiņā 1950.-to gadu beigām raksturīgo bagātnieku vides valdzinājumu; globāli konsultatīvie pakalpojumi ar galveno biroju Medisona avēnijā, iespējams, koplietojot biroju telpas ar glītajiem, elegantos uzvalkos tērptajiem vadošajiem reklāmas darbiniekiem no Mad Men (1) un Džeimsa Bonda aizsegu Universal Exports (2). Tomēr pašlaik šis risinājums nepavisam nešķiet ne valdzinošs, ne universāls. 

UD klasisks piemērs ir nobrauktuve/uzbrauktuve jeb panduss. Lai gan sākotnēji tie tika ierīkoti, lai palīdzētu ratiņkrēslu lietotājiem nokļūt no ielas uz ietves, šie neuzbāzīgie publiskā dizaina elementi izrādās tikpat noderīgi vecākiem ar bērnu ratiņiem un ceļotājiem, kuri pārvieto bagāžu savās skrituļsomās. Tālāki centieni/augstākas prasības ir pilnīga sabiedriska līdzdalība. Tomēr tik noderīgā veidā un tik lielā mērā kā UD kaut kas tāds, kā ratiņkrēslu rampa, kura izvietota pie slikti apgaismotām sāndurvīm, nekad nespēs atvieglot cilvēku ar invaliditāti ikdienu. 

Zināmi objekti, kas der par paraugu UD, ir iesakņojošies plašākā kultūrā. Protams, Braila raksts uz lifta pogām vai indukcijas cilpa (3) pie bankas kasiera lodziņa atbilst visām prasībām, un ir pat iespējams atrast UD, kuram birka „Es esmu domāts cilvēkiem ar invaliditāti” nav tik uzkrītoša. OXO Good Grips kartupeļu mizojamo nazi ir ērtāk lietot, ja indivīdam ir pavājināta roku/pirkstu veiklība vai vājš satvēriens, bet tā arī ir populāra izvēle jebkurai virtuvei. 

Iespējams, ka visizplatītākā pieeja, UD aptuvens princips, ir sniegt informāciju par pieejamu objektu vai ēku, izmantojot vienlaicīgi vairākus maņu orgānus. Tādējādi kājāmgājēju pārejas, kas aprīkotas ar displeju norādēm „EJIET”, rada arī troksni, lai palīdzētu tiem, kuriem ir redzes traucējumi. Dabiski, ka arī citi cilvēki var būt ieguvēji – piemēram, subtitri televizoru ekrānos, kuri domāti vājdzirdīgo vajadzībām, var palīdzēt cilvēkiem iemācīties valodu, kas viņiem nav dzimtā valoda vai dot iespēju lidostās iesprostotajiem indivīdiem saņemt viņu ierasto ikdienas ziņu devu. 

1970.-jos gados liela daļa no politiskā spiediena, kas tika izrādīts cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāvībai, nāca no tādām grupām kā, piemēram, Eastern Paralyzed Veterans Association – bieži vien jauniem, citādi aktīviem amerikāņiem, kuri jutās atstumti no sabiedriskās dzīves gan savas vides, gan gūto kara ievainojumu dēļ. Tas noveda pie Invaliditātes likuma - Americans with Disabilities Act of 1990, kas pasludina ar invaliditāti saistītu diskrimināciju, ieskaitot invalīdiem nesasniedzamas vietas, nepieejamu informāciju un sakarus, ārpus likuma. Bet tajā pašā laikā šī izcelsme – un jau pati riteņkrēsla ikona – iespējams, veicināja stereotipu attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti kā jauniem vīriešiem riteņkrēslos. 

21. gadsimtā demogrāfiskās pārmaiņas rada bažas nākotnei. Tā kā dzīvesveids un mūsdienu medicīna ļauj mums dzīvot ilgāk, un arvien mazāk cilvēka spēju pazemināšanās sekas ir letālas, arvien vairāk un vairāk cilvēku iegūs invaliditāti. No kultūras viedokļa raugoties, mēs būsim veselāki, vienlaicīgi sirmāki un daudzkrāsaināki, un atšķirīgāki. UD vairs ilgāk nebūs iespējams ierobežot. Kad cilvēku ar invaliditāti skaits pārsniegs cilvēku bez invaliditātes skaitu, UD patiešām kļūs universāls. 

(1) TV seriāls, kura darbība risinās 60.-o gadu Amerikā, izdomātā reklāmas aģentūrā.

(2) Izdomāta importa-eksporta kompānija, kas kalpo par aizsegu superaģentam Džeimsam Bondam.

(3) Audio sistēma vājdzirdīgajiem.

Autors: Molly Story, Ziemeļkarolīnas Universitātes Universālā Dizaina centrs.