Katrs no mums ir unikāls ar savu vecumu, spējām, dotībām un izvēli. Jebkura novērtējama, raksturīga cilvēka pazīme aptver plašu spektru jebkurā kopumā. Izpratnei par cilvēces daudzveidību ir ļoti svarīga nozīme lietderīga dizaina radīšanā. Lai veiksmīgi pielietotu universālā dizaina (turpmāk - UD) principus, ir nepieciešams izprast, kā cilvēka spējas mainās atkarībā no vecuma, nespējas, vides vai apstākļiem. 

Cilvēka spējas var klasificēt šādās kategorijās - izziņa, redze, dzirde un runa, ķermeņa funkcija, rokas funkcija, plaukstas funkcija, un mobilitāte. Nākamajos rakstos izklāstīts, kā pārmaiņas katrā no šīm jomām ietekmē dizaina lietojamību, cilvēku tipus, kuri būs iespējamie dizaina lietotāji un veidus, kā pārbaudīt produktu vai vidi, lai novērtētu to plašas lietošanas iespējas. 

UD un izziņa 

1. Kā izziņa ietekmē dizaina lietojamību ... 

Iedomājieties, ka jūsu telefona tastatūras taustiņi pārveidoti tā, kā tas redzams attēlā:

Romiešu cipari tastatūras dizainam ir neatbilstoši, un tikpat neierasts ir arī taustiņu juceklīgais izkārtojums. Iespējams, ka vairums cilvēku tomēr spētu piezvanīt, bet tas radītu lielāku slodzi viņu domāšanas procesiem. Kognitīvās kartēšanas rezultātā, ko ikviens no mums ir apguvis, neskaitāmas reizes zvanīdams ar tradicionālās tastatūras palīdzību, ikvienam būtu nepieciešams vairāk laika šīs atšķirīgās tastatūras izmantošanai un, iespējams, ka arī kļūdīšanās gadījumu būtu vairāk. 

Ir acīmredzams, ka šī dizaina lietošana ir vēl grūtāka tiem indivīdiem, kuri nesaprot romiešu ciparus, vai cilvēkiem ar kognitīviem jeb izziņas traucējumiem un tiem, kuri ir rīcībnespējīgi nestandarta situācijās. 

- pašiniciatīva, uzdevumu izpildes uzsākšana bez pamudināšanas, 

- reaģēšana uz stimuliem, reakcijas laiks, 

- uzmanības pievēršana, koncentrēšanās, 

- ar redzi uztvertas informācijas izprašana, 

- ar dzirdi uztvertas informācijas izprašana, 

- valodas izpratne vai izteikšanās, 

- secības ievērošana, darbību veikšana pienācīgā secībā, 

- organizētība, - atcerēšanās, vai nu īslaicīga vai ilglaicīga, 

- problēmu risināšana, lēmumu pieņemšana, 

- radoša domāšana, netradicionāla rīcība, 

- jaunu lietu apguve. 

- ļoti jauni bērni ar ierobežotām leksikas, gramatikas un spriešanas spējām, 

- indivīdi ar rakstpratības traucējumiem, 

- indivīdi, kuri lieto svešvalodas vai kuriem ir atšķirīgs kultūras pamats, 

- gados vecāki pieaugušie ar pasliktinātu atmiņu un pavājinātām spriešanas spējām, 

- indivīdi, kuri ir paguruši vai izklaidīgi, 

- indivīdi ar izziņas, atmiņas, koncentrēšanās vai spriešanas spēju traucējumiem, kuru cēlonis ir: 

  - aizture, 

  - Dauna sindroms, 

  - mācīšanās traucējumi, 

- galvas traumas, 

- insults, 

  - Alcheimera slimība. 

- lietojat to pirmoreiz, bez palīdzības vai norādījumiem? 

- nespējat lasīt? 

- nerīkojaties secīgi? 

- cenšaties to izmantot daudz ātrāk vai lēnāk, nekā iecerēts? 

- pieļaujat kļūdu un vēlaties to izlabot vai sākt no jauna? 

- tā izmantošanas laikā tiek novērsta jūsu uzmanība vai jūs tiekat traucēts? 

Autors: Molly Story, Ziemeļkarolīnas Universitātes Universālā Dizaina centrs.