No pirmajiem elektriskajiem tramvajiem 1901.gadā un pirmajām atklātajām autobusu līnijām vairāk nekā 20 gadus vēlāk, sabiedriskā transporta tīkls Rīgā laika gaitā pamatīgi paplašinājies, tramvajiem, trolejbusiem un autobusiem pērn nobraucot 48 409 901 kilometru. Lai gan uzņēmums „Rīgas satiksme” regulāri modernizē sabiedrisko transportu galvaspilsētā, joprojām ir lietas, par kurām varētu teikt „gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr”. 

Tā, piemēram, šā gada septembra vidū „Rīgas satiksme” sāka pakāpeniski pāriet uz jaunu sabiedriskā transporta durvju atvēršanas sistēmu, kad pasažieri, lai iekāptu un izkāptu no transportlīdzekļa, durvis varētu atvērt paši ar speciālu pogu palīdzību. Aptaujātie rīdzinieki, daloties savos iespaidos par jauno sistēmu, neslēpj, ka tai ir arī mīnusi. Tā, piemēram, nospiest pogu ir grūti, ja vienā rokā ir smaga iepirkumu soma, bet pie otras rokas bērns. Turklāt nereti pieturā stāvošais cilvēks pogu nospiež, taču sabiedriskā transporta vadītājs to nepamana vai ir par slinku, lai durvis atvērtu. Daļa cilvēku atzinuši, ka ir tik ļoti pieraduši pie vecās un ierastās sistēmas, ka par nepieciešamību nospiest pogu atceras vien tad, kad transportlīdzeklis jau ir aizbraucis. Kā novērots, lielākie pārpratumi rodas tieši vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas vai nu nav informēti par jauno sistēmu un neziņā rausta plecus, kāpēc trolejbuss pabrauc viņiem garām, vai tieši pretēji – izmisīgi spiež pogu vairākas reizes bažās, ka aizbrauks garām pieturai, kurā jāizkāpj. 

Turklāt arī paša uzņēmuma veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 37% respondentu labāk patīk, ja durvis atver sabiedriskā transporta vadītājs, bet 2% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka vispār nav pamanījuši iespēju pašiem atvērt durvis sabiedriskajā transportā. 

Vēl viens trūkums ir elektroniskās biļetes jeb e-talona nolasīšanas iekārta, kas ir grūti pamanāmā – pelēkā krāsā, jo īpaši neizceļoties „vecā tipa” tramvajos, iekārtai saplūstot ar tramvaja salona toni. Informācija par e-talonā atlikušo braucienu skaitu nolasīšanas iekārtas lodziņā ir redzama vien īsu mirkli, turklāt neizteiksmīgas krāsas burtiem, kas sarežģī tās uztveršanu maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un pasažieriem ar redzes invaliditāti. 

Grūtības sagādā arī transporta kustības saraksti pieturvietās – informācija par pienākšanas laikiem ir sīkā drukā. Turklāt plāksnes ar šo informāciju bieži vien atrodas vai nu tik augstu, ka ir jāatliec atpakaļ galva un jāpakāpjas pirkstgalos, lai visu saskatītu, vai tieši pretēji – jāsaliecas „deviņos kūkumos”. Gan vecāka gada gājuma cilvēki, gan tie, kam ir vāja redze, bieži ir spiesti lūgt palīdzību citiem cilvēkiem, jo iepazīties ar sabiedriskā transporta pienākšanas laiku sarakstu traucē tieši tam pretī novietota atkritumu tvertne. Tās dēļ cilvēks nevar pieiet sarakstam tieši tik tuvu klāt, cik nepieciešams, lai visu saskatītu. Šādos gadījumos nākas liekties atkritumu tvertnei pāri, riskējot nosmērēt drēbes, vai spraukties starp miskasti un plāksni ar maršrutu kustības sarakstu, kas ne vienmēr ir iespējams. 

Nepatīkamus pārsteigumus Rīgas sabiedriskajā transportā mēdz piedzīvot iebraucēji, turklāt jo īpaši bieži tā gadās 22.autobusā, kas kursē uz lidostu. Tūristi e-talonu nopērk, taču nereti tik un tā dabū maksāt sodu, jo ne biļešu pārdevējs, ne transportlīdzekļa šoferis nepaskaidro, ka e-talons skaitās nederīgs, kamēr nav novilkts gar biļešu lasītāju. Norāžu, kā lietot e-talonu, trūkst arī pie pašām nolasīšanas iekārtām – rezultātā apjukumu, iekāpjot sabiedriskajā transportā, nereti piedzīvo ne vien ārzemnieki, bet arī no citām Latvijas vietām galvaspilsētā iebraukušie. 

Tomēr pamazām arī galvaspilsētas sabiedriskais transports kļūst pielāgotāks un pieejamāks ikvienam. Tā, piemēram, no 2012.gada septembra vienā no populārākajiem – 6.tramvaja maršrutā „Ausekļa iela – Jugla” – kursē zemās grīdas tramvaji. No šā gada sākuma tie pasažierus pārvadā arī 11.maršrutā „Stacijas laukums – Mežaparks”. Zemās grīdas tramvaju priekšrocība ir tāda, ka tiem nav pakāpienu pie durvīm, turklāt, atšķirībā no vecā tipa transportlīdzekļiem, to salonos ir mazāk sēdvietu uz paaugstinājuma. Šādos tramvajos logi ir lielāki, bet ejas plašākas, kas jo īpaši svarīgi ir cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiem. Turklāt papildus zemās grīdas tramvajiem „Rīga 15T” uzņēmums „Rīgas satiksme” iegādājies arī vairākus transportlīdzekļus „Rīga 15T-1”, kas atšķiras ar lielāku ietilpību. Garajiem tramvajiem ir par vienu vidus posmu vairāk - to garums sasniedz 41 metru un tiem ir astoņas durvis.