Iepirkšanās centri un lielveikali ir viens no pozitīvajiem universālā dizaina piemēriem Latvijā. Tie ir aprīkoti ar liftiem, invalīdiem pielāgotām labierīcībām un auto stāvvietām. Tajos ir plašas ejas un nav sliekšņu. 

Pilnībā pieejami cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir galvaspilsētas tirdzniecības centri „Alfa”, „Spice”, „Rīga Plaza”, „Domina”, „Mols”, „Galerija Rīga” un „Origo”. Tāpat jāmin arī „Dole”, „Galerija Azur”, „Galerija Centrs”, „Olimpia” un „Stockmann”. Pozitīvi piemēri ir „Rimi”, „Maxima” un „Iki” lielveikali citās Latvijas pilsētās – tajos ir gan tā dēvētās „ātrās kases”, gan kases, kas paredzētas īpaši vecākiem ar bērnu ratiem. 

Tomēr arī lielveikaliem un tirdzniecības centriem vēl ir kur „augt” un pilnveidoties. Tā, piemēram, tirdzniecības centros „Stockmann” un „Galerija Rīga” ir pazemes auto stāvvietas, taču par to izmantošanu ir jāmaksā. Savukārt lielveikalu tīklam „Maxima” nopietni būtu jāpārskata invalīdu autostāvvietas, kuru izmērs ir nepareizs. 

Daudzviet preču cenu zīmes ir sīkā drukā, kas vēl grūtāk saskatāmas kļuvušas no šā gada oktobra, kad cenas jānorāda arī eiro valūtā. Taču pozitīvs piemērs ir jaunās un modernās kases „Rimi” veikalos, kas ļauj pircējiem daudz pārskatāmāk sekot līdzi veiktajiem pirkumiem un to summai, kā arī ir ērtākas cilvēkiem ar vāju redzi. 

Pat, ja cilvēki ratiņkrēslā var piebraukt klāt plauktiem ar izvietotajām precēm, ne vienmēr vajadzīgo lietu ir ērti aizsniegt. Arī aptaujātie vecāki atzīst – kaut gan lielveikali ir pielāgoti, lai ērti pārvietotos ar ratiem, nereti, piemēram, „Rimi” izstaigāt ar tiem tieši bērnu preču nodaļu ir neiespējami. Pārvietošanos apgrūtina šaurās ejas starp izlikto preču grēdām. 

Pircējus neapmierina arī flīzētās grīdas, kas lietainā laikā un slapjdraņķī kļūst slidenas – cilvēki uz tām mēdz paslīdēt un pakrist. Tāpat nedroši ir pie teju katra tirdzniecības centra ieejas durvīm izklātie paklāji – lai gan to tuvumā izvietotas viegli pamanāmas dzeltenas brīdinājuma zīmes, tajos mēdz iesprūst gan sieviešu augstpapēžu kurpes, gan vecāka gadagājuma cilvēku spieķi. Raizes var sagādāt arī virpuļdurvis, īpaši, ja uz veikalu jādodas ar maziem bērniem vai līdzi ir iepirkumu soma uz riteņiem. 

Ne visos iepirkšanās centros ir viegli atrodami veikalu plāni, viens no tādiem ir, piemēram, „Rīga Plaza”. Rezultātā pircējiem ir sarežģītāk atrast vajadzīgo veikalu, labierīcības un informācijas centru, turklāt šādi maldoties nemanot tiek iztērēts arī vairāk naudas. Tāpat lielveikaliem derētu padomāt par veikalu plānu pielāgošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – atsevišķi no tiem ir pārāk augsti, lai būtu ērti pārskatāmi cilvēkiem ritiņkrēslos, citi savukārt – pārāk grūti saskatāmi pircējiem ar redzes invaliditāti. Grūtības šādiem pircējiem tirdzniecības centros var sagādāt arī veikalu stikla starpsienas, kas spilgtajā apgaismojumā un krāsu daudzveidībā var būt ļoti grūti pamanāmas. 

Jāmainās arī iedzīvotāju attieksmei, pieņemot un respektējot, ka lielveikali ir pieejami ikvienam, tostarp pircējiem, kas ikdienā pārvietojas invalīdu ratiņos. Regulāri plašsaziņas līdzekļos un interneta portālos lasot par gadījumiem, kad invalīdiem paredzētā autostāvvietā savu spēkratu novietojis kāds, kam šī vieta nebūt nav paredzēta, nepamet sajūta, ka šajā jomā daļai Latvijas sabiedrības vēl tāds ceļš ejams. 

Veikalu pieejamība, karte