Latvijas Universitāte (LU) savu darbību uzsāka 1919.gadā, un sākotnēji tās rīcībā bija tikai divas ēkas, kas atrodas Raiņa bulvārī 19 un Kronvalda bulvārī 4, Rīgā. Mācību iestādei paplašinoties, palielinājās arī fakultāšu un LU rīcībā esošo ēku skaits, no kurām daudzas ir atzītas par arhitektūras pieminekļiem. Namu celšanas laika un kultūrvēsturiskās nozīmes dēļ ne visas LU ēkas ir pilnībā pieejamas. 

Ēkai Raiņa bulvārī 19, kur atrodas Datorikas, Juridiskā, Medicīnas, kā arī Teoloģijas fakultātes, studentiem paredzētas autostāvvietas nav, taču 550 metru attālumā ir pieejami visi Rīgas sabiedriskā transporta veidi, arī mikroautobusi un vilcieni. Lai gan namam ir vairākas ieejas, cilvēki ar kustību traucējumiem var iekļūt ēkā tikai pa vienu - no Inženieru ielas puses, iepriekš sazinoties ar dežurantu. Lai arī ēkā ir pieejams lifts, nokļūšana uz atsevišķām telpām joprojām ir sarežģīta. Taču cilvēkiem, kas pārvietojas ratiņkrēslā, pieejama ir garderobe, ēdnīca un pagrabstāva labierīcības. 

Bioloģijas fakultātes ēkā Kronvalda bulvārī 4 ir grūti iekļūt cilvēkam ratiņkrēslā – līdz centrālās ieejas durvīm var nokļūt tikai pa stāvām kāpnēm, durvis - arī no pagalma puses - ir šauras. Arī auditoriju durvju ailes ir šauras, turklāt lai iekļūtu atsevišķās auditorijās, jāšķērso sliekšņi. Ēkā nav lifta, līdz ar to nokļūšanai citā stāvā izmantojamas tikai kāpnes. Pie ēkas, vienojoties ar fakultātes vadību, var novietot automašīnu, bet 500 metru attālumā kursē tramvaji, autobusi un trolejbusi. 

Studentiem paredzētas autostāvvietas ir pie Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes, kā arī Sociālo zinātņu fakultātes. Pārējo fakultāšu studentiem pašiem jāmeklē vieta, kur novietot savu spēkratu. Taču visas fakultātes atrodas salīdzinoši tuvu sabiedriskā transporta pieturām. Mazāk iespēju piekļūt ar sabiedrisko transportu ir vienīgi līdz Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātei, kas atrodas Rīgas Klusajā centrā, un Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātei, kur sabiedriskā transporta pieturas atrodas 10 – 15 minūšu gājiena attālumā. 

Ēkai, kurā atrodas Ekonomikas un vadības, kā arī Vēstures un filozofijas fakultātes, ir šauras durvis, kurām seko slieksnis un stāvas kāpnes. Daži pakāpieni, lai iekļūtu ēkā, ir jāpārvar arī dodoties uz Fizikas un matemātikas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu, kā arī Ķīmijas fakultātēm. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē ir pieejama uzbrauktuve, taču tā ir diezgan stāva un bez citu palīdzības grūti izmantojama. Turklāt līdzcilvēku palīdzība ir nepieciešama arī izmantojot ratiņkrēslu pacēlāju, lai no vestibila, kas atrodas zemāk par pirmo stāvu, nokļūtu pirmajā stāvā. Turklāt vairumam ēku ir arī smagas, grūti atveramas ieejas durvis. Tikmēr viegli pieejamas cilvēkiem ratiņkrēslā ir Humanitāro zinātņu fakultāte, kā arī Sociālo zinātņu fakultāte, kur pieejams pacēlājs, kura izmantošanā vajadzības gadījumā var lūgt dežuranta palīdzību. 

Lifts ir tikai LU galvenajā ēkā un fakultātēs, kas izvietotas Aspazijas bulvārī 5, bet cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pieejamu labierīcību trūkst visās fakultātēs. Lai arī vairumā fakultāšu telpas un auditorijas ir pietiekami labi apgaismotas, daudzviet trūkst viegli pamanāmu norāžu, tāpat nevienā no fakultātēm telpas nav numurētas Braila rakstā. Turklāt administratīvie departamenti, metodiķu kabineti un Studentu serviss ir izvietoti pa vairākiem stāviem, nevis atrodas vienkopus.

"Latvijas Universitāte ir ceļā uz studiju vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19 daļa no telpām ir pieejamas studijām,  Aspazijas bulvārī 5 nesen atklāts lifts cilvēkiem ratiņkrēslos. Arī citas fakultātes laika gaitā pilnveido savu vidi, tomēr Latvijas Universitātes ēkas ir vēsturiskas vērtības un bieži vien to pielāgošana prasa lielus ieguldījumus, jo ir jāceļ pacēlāji, jāmaina kāpņu konstrukcija un tamlīdzīgi. Arī studentu pārstāvji rūpējas par šādu interešu pārstāvniecību - piemēram, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes studentu pašpārvalde realizē ieceri par uzbrauktuvju izveidi fakultātes ēkā. Ar laiku ceram, ka visas fakultātes būs pieejamas visiem studēt gribētājiem," norāda LU Studentu padomes priekšsēdētājs Artis Ozoliņš. 

Latvijas Universitātes Preses centrā studējošo skaitu ar īpašām vajadzībām neatklāj, norādot, ka tā ir sensitīva informācija, turklāt augstākās mācību iestādes rīcībā precīzu datu nav. Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras statistikai, pērn potenciālo studentu (vecumā no 19 līdz 25 gadiem) ar invaliditāti Latvijā bija vairāk nekā 5500. Tomēr tikai neliela daļa no viņiem izvēlas studēt vai apgūt arodu. Turklāt priekšroka nereti tiek dota mācībām ārvalstīs, Jūrmalas koledžā, Alsviķu profesionālajā skolā vai Rīgas Stradiņa universitātē, cilvēkiem ar invaliditāti uzskatot, ka tās ir pretimnākošākas un pieejamākas – viņi nevēlas būt nepārtraukti atkarīgi no līdzcilvēku palīdzības un atsaucības.