Universālais dizains Latvijā: Valsts iestāžu interneta mājaslapas




Universālais dizains Latvijā: Valsts iestāžu interneta mājaslapas 

Valsts kancelejas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2012.gadā pasūtītais pētījums atklāj valsts iestādēm lielākoties neglaimojošu ainu – teju 100 valsts iestāžu mājaslapas ir novecojušas un neatbilst nedz sabiedrības, nedz mūsdienu tehnoloģiju prasībām. 

Pozitīvie piemēri 

Tomēr starp valsts iestāžu interneta mājas lapām var atrast arī labos piemērus. Viens no tādiem ir Saeimas interneta vietne www.saeima.lv. Tajā atrodama sadaļa „Lapas karte”, kas palīdz orientēties lapā un vieglāk atrast interesējošo informāciju. Pastāv iespēja mainīt burtu lielumu, kā arī informāciju par parlamentu lasīt vieglajā valodā. Sadaļā „Viegli lasīt” pieejama vispārīga informācija par Saeimu, parlamenta vēlēšanām, likumdošanas darbu un starptautisko sadarbību, frakcijām, deputātiem un komisijām. Tāpat vieglajā valodā var lasīt par iespējām sazināties ar Saeimu, apmeklēt Saeimu ekskursijā, iesniegt iesniegumu un līdzdarboties tās darbā. 


Pagaidām gan vien retajās valsts iestādes mājas lapā atrodami teksti arī vieglajā valodā. Tādas ir, piemēram, Veselības, Ekonomikas, Labklājības ministrijas, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūras un Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapas. 

Piemēri: 

Tomēr, kā 3.decembrī, atzīmējot Starptautisko cilvēku ar invaliditāti dienu, diskusijā „Saeima cilvēkiem ar invaliditāti” atzinusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, būtiskākais valsts iestādēm ir ne vien nodrošināt tekstus vieglajā valodā, bet galvenokārt iemācīties tādus rakstīt. Turklāt vairumam mājas lapu vieglajā valodā rakstītā informācija ir ļoti minimāla. 

Tikmēr daudz labāka situācija ir mājas lapu pielāgošanā cilvēkiem ar redzes traucējumiem, iestrādājot funkcionalitāti, kas ļauj mainīt publicētā teksta burtu lielumu. Mainīt burtu lielumu ir iespējams Ministru kabineta, ministriju un citu valsts iestāžu mājas lapu lietotājiem. Pozitīvi piemēri ir Saeimas un valdības interneta mājas lapas, kas piedāvā video arhīvu ar nozīmīgāko notikumu videosižetiem, ļaujot vājredzīgiem cilvēkiem informāciju iegūt klausoties nevis lasot. 

Piemēri: 

Turklāt gan parlamenta, gan valdības sēdes iespējams skatīties tiešraidē. 

Piemēri: 

Pieejamas arī parlamenta sēžu audio translācijas. 

Piemērs:

Viens no pozitīvajiem piemēriem un Latvijas iedzīvotājiem „draudzīgākajām” valsts pārvalžu inteneta vietnēm ir Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapa www.csb.gov.lv. Tajā ir ne vien iespēja mainīt burtu lielumu un sadaļa „Viegli lasīt”, bet arī sadaļa „Palīgs”, kur sniegtas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem un cita informācija, kas lietotājiem palīdz orientēties mājaslapā un datubāzēs, bet datu iesniedzējiem jeb respondentiem atrisināt jautājumus par pārskatu iesniegšanu. Tāpat lietotājam izskaidroti gan pirmie soļi interneta vietnes lietošanā, gan sākumlapas izkārtojums, izskaidrojot visas funkcijas, kas atrodas mājaslapas navigācijas joslā, izvēlnē kreisajā pusē, centrālajā joslā, labās malas blokos un apakšējā joslā. 

Piemērs: 

Reformas būs 

Lai valsts iestāžu interneta mājas lapas padarītu Latvijas iedzīvotājiem pieejamākas, patlaban tiek izstrādāta koncepcija par to reformu, stāsta Valsts kancelejas preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota. 

„Kopaina ir nepārskatāma un sarežģīta, atšķirības parādījās arī izmaksu ziņā. Tādēļ Valsts kancelejā pašlaik norit darbs, lai sagatavotu konceptuālu skatījumu un iesniegtu to apspriešanai valdībā, piedāvājot atbalstāmos scenārijus. Šis uzdevums ir apjomīgs un sadarbībā ar nozares ekspertiem nopietni izsverams, atklājot visus plusus un mīnusus. Likumsakarīgi, ka reforma nav īstenojama vienā dienā, tā prasīs laiku. Bet ļoti ceram, ka jau 2015.gadā pirmās iestādes varēs pakāpeniski sākt pāreju uz jaunajām mājas lapām,” viņa norāda. 

Pēc S. Znotiņas-Znotas sacītā reformas skars tehniskos risinājumus, no kā ieguvēji būs gan iedzīvotāji, gan pašas iestādes. Tajā skaitā arī valsts budžets, jo, īstenojot mājas lapu reformu, no tās ieviešanas brīža turpmākos septiņus gadus būs iespējams ietaupīt vairāk nekā 290 tūkstošus latu ik gadu. 

„Centralizēta satura vadības modeļa izstrāde pārtrauks līdzšinējo negatīvo praksi, kad ar noteiktu regularitāti katras iestādes mājaslapa tiek vai nu veidota no jauna vai būtiski pārstrādāta. Savukārt veiksmīgi risinājumi citur netiek atkārtoti satura vadības sistēmu nesavietojamības dēļ (valsts pārvaldē ir vairāk nekā 50 dažādu sistēmu), un labā prakse netiek pārņemta. Īstenojot šo vērienīgo reformu, tiks nodrošinātas ērtas lietošanas iespējas arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,” uzsver Valsts kancelejas pārstāve.

« Atpakaļ