Universālais dizains un eiro ieviešana Latvijā




Universālais dizains un eiro ieviešana 

Latvijā No 2014.gada 1.janvāra Latvija ir kļuvusi par Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības jeb eirozonas 18.dalībvalsti, un par tās nacionālo valūtu ir kļuvis eiro. Lai veicinātu dialogu ar sabiedrību un eiro ieviešana Latvijā noritētu ērti, vienkārši un droši, 2013.gada sākumā tika nodibināta Eiro ieviešanas koordinācijas padome, kā arī visa gada garumā notika dažādi ar informēšanu par eiro saistīti pasākumi. 

Sagatavošanās pārejai uz eiro 

2013.gada rudenī visos Latvijas novados norisinājās Eirodienas, kuru laikā notika konkursi un atrakcijas – no viktorīnām līdz iespējai iepazīt citu valstu monētas un banknotes un Latvijas eiro īpašo dizainu. To ietvaros varēja uzzināt nozīmīgākos eiro ieviešanas datumus un ieteicamo rīcību, lai pāreja uz eiro būtu mierīga. Kopumā vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju un 250 uzņēmēju saņēma individuālās konsultācijas par pāreju uz vienoto valūtu. Finanšu ministrija, noslēdzoties Eirodienām, pauda novērojumu, ka jo īpaši zinoši par pāreju uz jauno valūtu ir Latvijas pensionāri, kas ir rūpīgi uzklausījuši plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju. 

Ar jauno valūtu un tās dizainu varēja iepazīties, arī iegādājoties eiro sākumkomplektu, kas sastāv no divām divu eiro monētām, četrām viena eiro monētām, septiņām 50 eiro centu monētām, astoņām 20 eiro centu monētām, septiņām 10 eiro centu monētām, piecām piecu centu monētām, sešām divu centu monētām un sešām viena eiro centa monētām. Pēc pētījumu centra SKDS un SEB bankas aplēsēm, 2013.gada nogalē to plānojis iegādāties katrs sestais iedzīvotājs. Respondenti, kuriem ir 55 gadi un vairāk, Rīgā un Vidzemē dzīvojošie biežāk nekā citi atbildēja, ka plāno to iegūt savā īpašumā. 

Tomēr, kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas veiktās aptaujas rezultāti, salīdzinoši daudzi vecākās paaudzes cilvēki nav varējuši pilnvērtīgi sagatavoties ērtai eiro ieviešanai, jo neprot vai baidās ieskaitīt naudu bankas kontā un norēķināties ar bezskaidru naudu. Trešdaļa iedzīvotāju (30%) domā, ka viņu vecāki un vecvecāki eiro ieviešanas laikā neizmantos bezskaidras naudas norēķinus, ko bankas eksperti atzinuši par ērtāko un drošāko veidu, kā pāriet uz eiro. 

Arī „Swedbank” servisa projektu vadītāja Līga Krievāne-Kalniņa pauž uzskatu, ka lielākoties izaicinājumi ikvienam iedzīvotājam ir saistīti ar skaidras naudas nomaiņu. Ērtāka pāreja bijusi tiem, kas naudu glabā kontā, jo banku kontos lati uz eiro Jaungada naktī konvertējušies automātiski, pēc valsts fiksētā kursa un bez papildu maksas. 

Informācijas avoti 

Iedzīvotāji ar televīzijas, radio, drukāto un interneta mediju starpniecību tika informēti par pensiju un pabalstu izmaksas kārtību, naudas maiņas iespējām un ērtākajiem norēķinu veidiem pēc eiro ieviešanas. Katra Latvijas mājsaimniecība pastkastē saņēma arī Finanšu ministrijas izstrādāto "Eiro avīzi" un Latvijas Bankas sūtījumu par naudas drošības pazīmēm. Tāpat iedzīvotājiem tika izsūtīta plastikāta karte, kurai vienā pusē ir špikeris, kas palīdz noskaidrot, kāda latos ir konkrētā summa eiro, bet otrā pusē - padomi, kā atpazīt viltotas banknotes. Karti var ērti ielikt makā un izmantot, piemēram, iepērkoties. 

Piemērs: 1. un 2.bilde – Karte no abām pusēm 


1. bilde Foto pārpublicēts no lvportals.lv


2. bilde Foto pārpublicēts no mammamuntetiem.lv

Eiro kalkulatori radīti arī mobilajiem telefoniem kā aplikācijas un atrodami internetā. 


Aktualitātes par jauno valūtu pieejamas un regulāri tiek atjaunotas gan interneta mājaslapā www.eiro.lv, gan www.jaunas-euro-banknotes.eu. Mājaslapā eiro.lv informācija pieejama latviešu, krievu un angļu valodā, ar iespēju mainīt burtu lielumu. Te var iepazīties ar informāciju, kas noderīga kā iedzīvotājiem, tā uzņēmējiem. Metodiskā materiāla „8 stāsti par eiro” e-versija veltīta skolēniem un pedagogiem. Tā ietver animācijas filmas par eiro naudaszīmēm, to daudzveidību, eiro drošības pazīmēm un eirozonu. Animācijas filmām ir subtitri arī krievu valodā. 


Svarīgākā informācija par eiro atsevišķā sadaļā vieglā valodā pieejama arī cilvēkiem ar uztveres grūtībām: 


Uzņēmējiem mājaslapā pieejama gan eiro ieviešanas vadlīniju rokasgrāmata un dažādi plakāti, ko izmantot klientu informēšanai, gan arī iespēja latviešu vai krievu valodā izpildīt testu "Kāds ir Tava uzņēmuma EIROMIERA līmenis?" un iegūt EIROMIERA kalendāru. 


Pirmās dienas ar eiro 

Pēc valsts augstāko amatpersonu atzinuma, pāreja uz eiro ir noritējusi veiksmīgi. Ja pirmajās 2014.gada dienās aptuveni 20-30% no skaidrās naudas norēķiniem notika eiro, tad gada sestajā dienā tie bija jau aptuveni 60%, liecina gan Eiropas Komisijas, gan Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija. "Šajā jomā esam mazliet apsteiguši savu ziemeļu kaimiņu Igauniju. Par to lielākais paldies jāsaka iedzīvotājiem, kas jau decembrī raiti iegādājās sākumkomplektus. Kopumā Latvijas Banka, komercbankas un Latvijas Pasts iedzīvotājiem pārdeva 640 000 sākumkomplektu," stāsta FM valsts sekretāre Sanita Bajāre. 

Tomēr aptaujātie cilvēki norāda, ka pie eiro vēl jāpierod – banknotes un monētas, pēc daudzu domām, ir pārlieku lielas un neērtas. Vājredzīgie kā mīnusu min to līdzīgumu – piemēram, 10, 20 un 50 centu monētas ir teju vienādas gan pēc krāsas, gan formas, atšķirībā no vecās valūtas, kur 50 santīmu monēta spilgti izcēlās uz pārējo fona, un arī 20 santīmu monēta pēc formas bija lielāka par 10 santīmiem. Turklāt daudzi iedzīvotāji joprojām ar bažām izturas pret citu eirozonas valstu monētām, kas tiek izdotas atlikumā veikalos vai tirgū. 

Apmulsumu rada arī atsevišķu komersantu prakse izmantot dažādu veidu cenu norādes, kur vienā cenu zīmē izcelta vai lielākā izmērā sniegta latu cena, citā - eiro cena. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ņemot vērā pārbaudēs novēroto un saņemtos signālus no patērētājiem, aicinājis komersantus pieturēties pie vienotas prakses, veidojot cenu norādes vienas tirdzniecības vietas ietvaros. 

Gadu mijā un janvāra sākumā ievērojami audzis mājaslapas www.eiro.lv apmeklētāju skaits. Mēnesi pirms pārejas uz eiro lapu apmeklēja 57 668 unikālie apmeklētāji, tātad vidēji 1860 apmeklētāji dienā. 61% apmeklētāju uzkavējas sākumlapā, bet atlikušie apmeklētāji lasīja sadaļas "Kas jāzina iedzīvotājiem/uzņēmējiem" un "Kas ir eiro". 

Savukārt uz bezmaksas eiro informatīvo tālruni 80003000 pirmajās janvāra dienās zvanījuši vairāk nekā 2000 iedzīvotāji (vidēji 400 zvanu dienā). Visbiežāk iedzīvotāji vaicājuši, vai ar citu eirozonas valstu monētām var norēķināties arī Latvijā, kā arī lūguši palīdzību pārrēķinos un interesējušies par valūtas maiņas praktiskajiem aspektiem.

« Atpakaļ