Dažādu vecuma grupu cilvēkiem uzdodot jautājumu, ko viņi vēlētos uzlabot universālā dizaina principu ievērošanā Latvijā, pārsteidzoši liela daļa norādījusi uz nepieciešamību sakārtot situāciju ēku adresācijas, tostarp ielu nosaukumu, numuru un tūrisma objektu norāžu jomā. Nav jau brīnums, jo galvaspilsētā vien ir ap 1 800 ielu, bet vairākām pašvaldībām ir ielas ar vienādiem nosaukumiem. Tā, piemēram, valstī kopumā ir 35 Mednieku ielas, 34 Strazdu ielas, 14 Bebru ielas, 12 Zirgu ielas un desmit Lapsu ielas. 

Haoss ielu nosaukumos un ēku numerācijā uztrauc ne vien iedzīvotājus, bet arī, piemēram, korespondences piegādātājus un ātrās palīdzības mediķus. Uzņēmuma „Latvijas Pasts” 2012.gada pirmā pusgada rezultāti liecina, ka viens no biežākajiem ārējiem iemesliem korespondences kvalitatīvas piegādes traucējumos ir nesakārtota adrešu numerācija. Tas izpaužas atsevišķās teritorijās ar jaunu ielu veidošanu paralēli spēkā esošajiem māju nosaukumiem vai vairāku ielu apvienošanu vienā un attiecīgi – jaunas numerācijas piešķiršanu tajās esošajiem namiem. Nereti veidojas situācijas, kad par jauno adrešu kārtību netiek informēts ne Latvijas Pasts, ne arī korespondences izsūtītāji. 

Biežas ir situācijas, kad mājas reālā adrese nesakrīt ar uz tās norādīto adresi vai juridiski konkrētajai ēkai ir viena adrese, bet uz mājas ir norādīts pavisam cits numurs vai nosaukums. Tāpat ir gadījumi, kad uz ēkas adrese netiek norādīta vispār vai mājām vienā ielā ir vienādi numuri. Ātrās palīdzības sniedzēji norāda, ka daudzviet norādes ir nepareizas un grūti salasāmas. Arī aptaujātie cilvēki min līdzīgus novērojumus, piebilstot, ka nereti māju numuriem priekšā aug lieli koki vai biezi krūmi, diennakts tumšākajā laikā tie grimst tumsā un vispār nav saskatāmi. 

Piemēri: 

1) Blakus mājas ar vienādiem numuriem. Autors: Latvijas Pasts/Flickr 

2) Māja bez numerācijas. Autors: Latvijas Pasts/Flickr 

Rīgas pilsētas būvvaldē skaidro, ka pašlaik notiek intensīvs darbs pie plāna, kā šo situāciju galvaspilsētā risināt. „Būvvalde 2012.gada nogalē ir tikusies ar operatīvajiem dienestiem, Latvijas Pastu, Valsts zemes dienesta pārstāvjiem un citām valsts institūcijām, kurām ikdienas darbā ir būtiski izmantot aktuālas adreses. Šobrīd ir apzinātas lielākā daļa adrešu, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām un būtu jāsakārto. Tāpat ir apzināti arī jautājumi par problemātiskajām ielām, kas saistīti ar ēku adresāciju un apgrūtina orientēšanos,” norāda Rīgas domes pārstāvis Mārtiņš Vilemsons. Tomēr iedzīvotāju sūdzības par šādiem jautājumiem tiek saņemtas reti - vidēji pāris iesniegumu gada laikā. 

Lai izvairītos no gadījumiem, kad cilvēkiem jāizbradā zāliens vai puķu dobe, lai pamanītu aiz kokiem noslēpušos ēkas numura un ielu nosaukuma zīmi, kas, piemēram, īpaši grūti izdarāms vecāka gada gājuma cilvēkiem, māmiņām ar bērnu ratiņiem, personām ratiņkrēslos, noteikumi paredz, ka ielu un laukumu nosaukuma, ēku, telpu grupu numura zīmes un virziena rādītāji ir jāuzstāda saskatāmā vietā. 

Atbilstoši noteikumiem, ja ēka atrodas iežogotā teritorijā un ēkas numura zīme pie fasādes nav skaidri saskatāma, to var izvietot pie žoga. Pie ēkām Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā jāizvieto numura zīmes no izliekta emaljēta skārda vai plastikāta vai arī iekšēji vai ārēji izgaismotu, plakanu, ar burtiem no gaismu atstarojoša materiāla. Daudzstāvu daudzdzīvokļu mājām un mājām, kurās atrodas izglītības un sabiedriskas iestādes, kas atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra, pie fasādes, kas vērsta pret ielu un piebraucamo ceļu, jāizvieto ēkas numura zīmes, kas ir iekšēji vai ārēji izgaismotas. 

Turpretī iekšpagalmos un mikrorajonos ēkas numura zīmi papildus jāizvieto pie fasādes, kas redzama no piebraucamā ceļa, labajā pusē (skatoties virzienā uz ēkas fasādi) 2,5 m augstumā no zemes, 0,3 m-0,5 m attālumā no ēkas stūra. Līdzīgi noteikumi ir spēkā arī citās Latvijas pašvaldībās, kā vienu no būtiskākajiem kritērijiem nosakot, ka ēku numerācijas un ielu nosaukuma norādēm ir jābūt labā tehniskā un vizuālā stāvoklī ar skaidri salasāmiem uzrakstiem valsts valodā. 

Par to, kā situāciju uzlabot, domā arī citas Latvijas pašvaldības. Tā, piemēram, Jēkabpilī plānots līdz 2014.gada beigām pilsētā esošās ēku numerācijas zīmes, kas neatbildīs saistošo noteikumu prasībām, kā arī ielu nosaukuma norādes nomainīt pret jaunām. Jaunās zīmes paredzēts izgatavot no balta, mitrumizturīga materiāla, uz kura ar melnu krāsu tiek uzkrāsoti vai uzlīmēti melnas atstarojošas līmplēves uzraksti. 

Tomēr problēma situācijas uzlabošanā ir arī iedzīvotāju neatsaucībā un neieinteresētībā, jo vienlaikus ar adresācijas maiņu var rasties īslaicīgas neērtības un finansiāli izdevumi. Eksperti aicina ievērot normatīvo aktu prasības un uzstādīt ēkas numerācijas zīmes atbilstoši katras pašvaldības saistošajiem noteikumiem, pat ja gribas pieturēties pie uzskata „mans nams ir mana pils” un pašiem tā ir ērti un labi. 

Uzzināt, vai adrese ir reģistrēta Valsts adrešu reģistrā un apskatīties kartē adresācijas objekta atrašanās vietu, kā arī noskaidrot pareizo adresi var interneta vietnē www.kadastrs.lv.