Universālais dizains (turpmāk – UD) ir vienkāršs teorijā, bet sarežģītāks praksē, un tikai ar termina definīciju vien nepietiek. UD priekšlikumu iesniedzēji ir tradicionāli izmantojuši divas stratēģijas, lai stāstītu par to pieejamām. Pirmā metode tiek skaidrota, izmantojot pozitīvo piemēru aspektus šim konceptam, piemēram, sviras veida durvju rokturi, ko nav nepieciešams satvert, tālvadības pultis ierīču regulēšanai no attāluma, un uz kustību reaģējošas istabas gaismas. Otrā stratēģija ir piedāvāt laika pārbaudi izturējušus testus universālai lietošanai, piemēram, noteikt, vai ierīci „ir iespējams lietot ar dūrē sažņaugtiem pirkstiem” vai „ir iespējams to izmantot tumsā” vai „tās lietošanai nepieciešams 2, 2 kg liels vai mazāks spēks”. Nav galīgu kritēriju, kas aptvertu jebkura dizaina visus aspektus.