Līdz pilnībā pieeejamai izglītībai Latvijā vēl salīdzinoši tāls ceļš ejams – pēc ekspertu domām, vajadzēs vēl vismaz pāris gadus, lai vispārizglītojošās skolas nebaidītos uzņemt bērnus ar speciālajām vajadzībām. Tomēr, kā speciālisti, tā arī skolēni ar īpašām vajadzībām un viņu vecāki atzīst – vairumā gadījumu svarīgākā ir tieši sabiedrības attieksmes maiņa.

Teātra, kino vai operas apmeklējums ir iecienīts laika pavadīšanas veids, lai atpūstos, aizmirstos no ikdienas raizēm vai gūtu garīgu baudījumu visu vecuma grupu cilvēku vidū. Tādēļ svarīgi, lai šīs iestādes ir pielāgotas visiem un došanās uz pasākumu izvērstos par patīkami pavadītu laiku nevis apgrūtinājumu vai sarūgtinājumu nepieejamības dēļ.

Universālā dizaina principi paredz, ka informācijai jābūt viegli uztveramai, bet pielietojumam – viegli izprotamam. Tas attiecas arī uz dažādu preču lietošanas pamācībām un instrukcijām, kā arī etiķetēm, kam virsū rakstīts, piemēram, pārtikas produkta sastāvs.

Universālā dizaina principu ievērošana ir svarīga ne vien, iekārtojot savu personīgo telpu, bet arī sabiedriskās vietas, tostarp bankas, kas paredzētas plašam apmeklētāju lokam. Visiem pieejama un pielāgota vide bankās jo īpaši būtiska ir tādēļ, lai klienti tajās justos droši un komfortabi, kā arī vēlētos atgriezties.

Universālā dizaina principu ievērošana ir svarīga ne vien, iekārtojot savu personīgo telpu, bet arī sabiedriskās vietas, tostarp bankas, kas paredzētas plašam apmeklētāju lokam. Visiem pieejama un pielāgota vide bankās jo īpaši būtiska ir tādēļ, lai klienti tajās justos droši un komfortabi, kā arī vēlētos atgriezties.

Mēdz teikt - „Ja vēlies mainīt pasauli, sāc ar sevi” - sava māja vai dzīvoklis ir tā vieta, ko ikviens var iekārtot, vadoties pēc universālā dizaina principiem. Rezultātā droši un komfortabli jutīsies gan tajā dzīvojošie, gan ciemiņi, tostarp, vecāki ar maziem bērniem, veci cilvēki un personas ar īpašām vajadzībām.

Dažādu vecuma grupu cilvēkiem uzdodot jautājumu, ko viņi vēlētos uzlabot universālā dizaina principu ievērošanā Latvijā, pārsteidzoši liela daļa norādījusi uz nepieciešamību sakārtot situāciju ēku adresācijas, tostarp ielu nosaukumu, numuru un tūrisma objektu norāžu jomā. Nav jau brīnums, jo galvaspilsētā vien ir ap 1 800 ielu, bet vairākām pašvaldībām ir ielas ar vienādiem nosaukumiem. Tā, piemēram, valstī kopumā ir 35 Mednieku ielas, 34 Strazdu ielas, 14 Bebru ielas, 12 Zirgu ielas un desmit Lapsu ielas.

No 2014.gada 1.janvāra Latvija ir kļuvusi par Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības jeb eirozonas 18.dalībvalsti, un par tās nacionālo valūtu ir kļuvis eiro. Lai veicinātu dialogu ar sabiedrību un eiro ieviešana Latvijā noritētu ērti, vienkārši un droši, 2013.gada sākumā tika nodibināta Eiro ieviešanas koordinācijas padome, kā arī visa gada garumā notika dažādi ar informēšanu par eiro saistīti pasākumi.

Viens no pozitīvajiem piemēriem, kas apliecina, ka Latvijā par pielāgotu un pieejamu vidi visiem iedzīvotājiem domā arvien vairāk, ir tā dēvētā valdības ēka Brīvības bulvārī 36, Rīgā.

Tā kā ēka Jēkaba ielā 11, Vecrīgā, kurā tagad darbojas Latvijas Republikas Saeima, tika uzbūvēta Vidzemes bruņniecībai 1863.-1867.gadā pēc baltvācu arhitekta Roberta Pflūga un pirmā akadēmiski izglītotā latviešu arhitekta Jāņa Baumaņa projekta, pielāgot to pieejamu visiem Latvijas iedzīvotājiem nav bijis viegli. Taču tas ir izdevies un pieejamas iespējami plašākam apmeklētāju lokam ir arī pārējās ēkas, kurās strādā deputāti un atrodas Saeimas komisiju telpas.